-
Bērni ar garīgās attīstības traucējumiem
Novērtēts!
SECINĀJUMI
Garīgās attīstības traucējumi – neatgriezeniski traucējumi, kas skar galvenokārt izziņas darbību, kā arī emocionāli – voluntāro jomu un uzvedību. Tos rada organiski bojājumi galvas smadzeņu garozā, tiem ir difūzs raksturs. Šādi bērni, kuriem ir GAT ir apmācāms tikai to iespēju robežās, šiem bērniem nav pilīnbā attīstīta prāta spējas.
Tā kā bērniem ar GAT ir vairākas izpausmes, pedagogi skolās var viņus pamanīt pēc vairākām pazīmēm. Piemēram, šie skolēni nespēj ilgstoši koncentrēties, uztveres ātrums ir ļoti lēns, tāpat arī iegaumēšana ir lēna, atmiņa ir pavājināta. Vēl var minēt, ka šādiem skolēniem arī vārdu krājums nav plašs, nespēj izteikties. Šiem skolēniem ir tendence salīdzināt lietas, kas savā starpā nav salīdzināmas, viņu domāšana ir neelestīga.
Lai iekļautu bērnus ar GAT vispārizglītojošā klasē skolotājam ir jāparzina vairāki didaktiskie principi, kas ir atkarīgi no bērnam, kuram ir GAT. Piemēram, ja šādam skolēnam ir novērota uzmanības nenoturība, tad skolotājam jābūt nodrošinātam ar daudzveidīgiem uzdevumiem, lai varētu aktivizēt skolēna uzmanību, kā arī skolotājam jāveido darbi ar mazu apjomu, un jāļauj skolēnam strādāt lēnām, jādod daudz pamudinājumi.
…
1. GARĪGĀS ATTĪSTĪBAS TRAUCĒJUMI Garīgās attīstības traucējumi (GAT) ir prāta spēju (intelekta) traucējumi, kuri neatjaunojas un nav izārstējami. Tie ir galvas smadzeņu bojājumi vai to darbības traucējumi, kas iedzimst vai rodas dzīves laikā. Grūtniecības laikā radušies traucējumi: nervu sistēmas attīstības traucējumi, ja grūtniecības laikā māte izslimoja infekcijas slimības, lietoja alkoholu, smēķēja, ja mātei grūtniecības laikā ir bijis vitamīnu, ēdiena trūkums. Traucējumus var izraisīt arī noteiktu medikamentu lietošana grūtniecības laikā, asins grupu nesaderība mātei un bērnam, apkārtējās vides negatīva ietekme (netīrs gaiss, ķīmiskas vielas) u. c. Dzemdību laikā radušies traucējumi: skābekļa trūkums bērnam, dzemdību traumas, kas radījušas galvas smadzeņu bojājumus, priekšlaicīgas dzemdības, ļoti ātras dzemdības, mazs jaundzimušā bērna svars u. c. Dzīves laikā radušies traucējumi: dažādas galvas smadzeņu infekcijas un iekaisumi, galvas smadzeņu traumas agrā bērnībā, smadzeņu audzēji, saindēšanās, kuras rezultātā ir notikuši smadzeņu bojājumi, kaitīgu vielu iedarbība (alkohols, smēķēšana, narkotikas), skābekļa trūkums u. c. Bērns ar garīgās attīstības traucējumiem attīstās un ir apmācāms tikai savu iespēju robežās. Viņam rodas grūtības mācību vielas apguvē. To izraisa nepilnīga prāta spēju attīstība, tāpēc bērna ar garīgās attīstības traucējumiem domāšana, valoda, atmiņa, uztvere var būt traucēta un aizkavēta. Tādiem bērniem var būt grūtības aprūpēt sevi, sarunāties ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Latvijā bērnu garīgās attīstības traucējumi tiek apzīmēti ar līmeņiem un kodiem: – ● viegli garīgās attīstības traucējumi (pieauguši var strādāt, dzīvot sabiedrībā, var dzīvot vieni) – F 70; ● vidēji smagi garīgās attīstības traucējumi (pieaugušiem būs nepieciešama palīdzība, lai varētu dzīvot un strādāt sabiedrībā) – F71; ● smagi garīgās attīstības traucējumi (pieaugušiem būs nepieciešama nepārtraukta palīdzība un kontrole) – F72; ● dziļi garīgās attīstības traucējumi (nepieciešama nepārtraukta palīdzība, jo ir grūtības sevis apkopšanā, var būt kustību traucējumi) – F 73 (S. Liepiņa, 2008).
