Tiklīdz Livonijā nostiprinājās vācu vara, likdama še pamatus Rietumeiropas iekārtai un kultūrai, radās arī apraksti par notikumiem, kas še norisinājās. Pirmais un svarīgākais no šiem vēsturiskajiem dokumentiem ir latīņu valodā sarakstītā Livonijas hronika (Origines Livoniae), kas saistās ar Latviešu Indriķa vārdu un ko tad arī dēvē par Latviešu Indriķa hroniku. Indriķa hronika ir vecākā mums zināmā Latvijas teritorijā uzrakstītā hronika, pirmais pilnīgākais rakstītās vēstures avots, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12.gs. beigās un 13.gs. pirmajos gadu desmitos. Protams, tā nav vispusīga notikumu atspoguļotāja jo tās uzdevums bija parādīt kristīgās ticības, konkrēti katoļticības, izplatīšanu, cīņu pret pagāniem vai katoļu ticības pretiniekiem.
Pēc pieejamām ziņām, hronika, iespējams sarakstīta Rīgā 1225. un 1226. gadā ar pielikumu 1227. gadā. Tā sacerēta, domājams, bīskapa Alberta uzdevumā, lai iesniegtu Rīgā esošajam pāvesta legātam jeb sūtnim Modenas bīskapam Viļumam tālākvešanai uz Romu, kur hronikai vajadzēja labvēlīgā gaismā atainot bīskapa Alberta rīcību, pakļaujot Baltijas tautas Romas katoļu baznīcai. Iespējams, ka savam darbam viņš izmantojis arī Lībekas hronista Arnolda 13.gs. sākumā sarakstīto „Slāvu hroniku”.
…
