Indivīds kā radošais spēks
Te parādās mūžam pastāvošais konflikts starp produktīvo un konservatīvo domu, par ko runā arī Kasīrers savā darbā „Apcerējums par cilvēku” . Cilvēks tādā ziņā ir divējāda būtne – no vienas puses, viņš tiecas radīt savā vēlmē pašīstenoties, bet, no otras, cenšas saglabāt jau esošo stāvokli, pastāvošās vērtības. Mills to dēvē par galveno motīvu cilvēces vēsturē. Autors, manuprāt, arī vairāk uzsver sabiedrību kā konservatīvo, bet indivīdu kā radošo spēku un šo abu spēku sadursmi. Pēc viņa domām, sabiedrība ir tā, kas šajā sadursmē šobrīd uzvar. Tiesa viņš runā par sava laika sabiedrību, taču domāju, ka 21.gadsimtā situācija nav izteikti mainījusies individualitātei par labu. Kaut arī mēs dzīvojam multikulturālā sabiedrībā, kādu Mills uzskata par vēlamu, tomēr šī kultūru daudzveidība automātiski nenozīmē arī iecietību un toleranci vienai pret otru. Praksē kultūru dažādība bieži var nozīmēt arī pretējo, it sevišķi, ja šīs kultūras ir izteikti atšķirīgas, taču spiestas eksistēt tuvu līdzās. Par to liecina ne vien islāma un kristīgās pasaules pastāvīgi saspīlētās attiecības visā pasaulē, bet arī, piemēram, latviešu un krievu tautības cilvēku nespēja un/vai nevēlēšanās pieņemt vienam otru tepat Latvijā.
…
