1. TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS
1.1. Fluorīdjonu saturošas zobu pastas
Fluorīdjons ir sastopams dažādos paraugos un spēlē svarīgu lomu cilvēka organismā un apkārtējā vidē. Augstāka fluora koncentrācija ir toksiska, un optimālais fluora diapazons ir 0,05 - 0,07 mg/kg ķermeņa svara. Fluorīdjons pārsvarā veidojas kā blakusprodukts vairakos procesos un nonāk cilvēka organismā ar barību (ūdens, sulas, tēja un kafija), zobu pastām un piesārņojumu (gaiss, ūdens). Galvenais fluora avots zobu pastā ir nātrija fluorīds (NaF), alvas fluorīds (SnF2) un nātrija monofluorfosfāts (NaPO3F), tam ir neaizstājama loma zobu kariesa profilaksē. Tomēr fluorīdjonu labvēlīgo ietekmi samazina pārmērīgā fluorīdjonu nonākšana organismā, kuras rezultātā palielinās zobu fluorozes risks. Fluoroze ir definēta kā patoloģisks stāvoklis, ko izraisa pārmērīga fluora uzņemšana no fluorēta dzeramā ūdens, ko galvenokārt raksturo zobu plankumi. Tādēļ ir būtiski kontrolēt fluorīdjonu koncentrāciju komerciālajās zobu pastās, kā arī modificēt to kvantitatīvas noteikšanas metodes.1…
