„Filosofija kā dzīvesmāksla” zināmā mērā var tikt uzskatīta par kopsavilkumu daudzām jau iepriekš sarakstītām filozofijas grāmatām, tomēr I. Šuvajevs savā grāmatā neapšaubāmi paver jaunas filozofijas tekstu lasījuma perspektīvas un ļauj veidot alternatīvu filozofijas vēstures lasījumu. Tas, ka šī grāmata var tikt uztverta kā filozofijas vēstures lasījums, nebūt nenozīmē, ka tajā tiek stāstīts par neaptveramām lietām. Kā saka pats autors tā ir grāmata par ikdienišķo, par to, kas būtībā interesē un satrauc ikvienu. Iepriekšminētais fakts ļauj lasītājam labāk saprast filozofiju un palūkoties uz pavisam ikdienišķām lietām ar filozofa acīm ar šīs grāmatas palīdzību.
Grāmata „Filosofija kā dzīvesmāksla” ir sadalīta deviņās nodaļās, proti: Dzīvojamā filozofija, Atgūstamā mīlestība, Neciešamās ciešanas, Ķermeņa efekts, Varas ielogā, Blēdīgā atzīšanās, Melu valdzinājums, Smieklīgā patiesība un Būt pašam. Visas šīs nodaļas ir savā veidā saistītas un ietver sevī ne tikai vēsturisko teoriju par dažādām filozofijas sfērām, bet arī kopīgu domu. Šī doma ir sekojoša: pielietojot prātu un analizējot jebkuru dzīves situāciju to var vērst sev par labu, jo pareizi izvērtējot jebkuru situāciju tā kļūst saprotama. Svarīgi ir tas, ka visas teorētiskās atziņas no autora puses un slavenu filozofu domugraudi, tiek pasniegti vienkāršam lasītājam saprotamā valodā, kas ļauj filozofiju uztvert kā dzīves sastāvdaļu un pielietot to savā ikdienā.…
