Eiropā pakāpeniski attīstījās un nostiprinājās ekonomiskās saites, politiski tā joprojām bija sadrumstalota. Katra pilsēta, province, hercogiste vai karaliste gandrīz nepārtraukti cīnījās par izdzīvošanu ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Līdz ar to vērienīga karadarbība, vai pat plašas militāras kampaņas bija samērā retas parādības. Tam nebija piemērotas ne armijas, kuras drīzāk bija nelielas prinču vai karaļu karadraudzes, ne loģistika, ne arī ieroči. Tādēļ karadarbība parasti bija saistīta nevis ar cīņām atklātā kaujaslaukā, kur karojošo pušu liktenis izšķīrās dažās stundās vai maksimums pāris dienās, bet ar atsevišķu cietokšņu aplenkšanu, kas bieži vien ieilga nedēļas vai pat mēnešus. Taču arī viena vai vairāku cietokšņu ieņemšana arī vēl nenodrošināja kādas puses uzvaru, jo to pa visu Eiropu bija daudz. Līdz ar to savstarpējie valdnieku un augstmaņu kari varēja turpināties gadiem un gadu desmitiem, atsevišķas teritorijas, cietokšņi un pilsētas savus saimniekus šo karu laikā varēja mainīt daudzkārt. …
