4) atvasinātai publiskai personai parasti ir arī savs budžets, proti, tā pati lemj par saviem ienākumiem un izdevumiem. Ne visām publiskām personām ir piešķirtas tiesības veidot savu budžetu - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, piemēram.
Likumdevējs atvasinātas publiskas personas līdz šim paredzējis dibināt 2 gadījumos:
1) kad nepieciešams nodrošināt attiecīga valsts pārvaldes uzdevuma patstāvīgu, autonomu izpildi - mazāk atkarīgu no valsts tiešās pārvaldes un valdības politikas;
2) kad ir lietderīgi nodrošināt no valsts budžeta nošķirtu finanšu apriti.
Lai vieglāk uztvertu atvasinātu publisku personu darbības jomas, tās teorētiski ir iespējams grupēt arī šādi:
1) pašpārvalde - publiskas personas, kuras izveidošanas mērķis ir īstenot noteiktā teritorijā dzīvojošu iedzīvotāju intereses vai noteiktas valsts varas uzdevumu īstenošanā iesaistītās profesijas
pārstāvju iekšējo organizāciju (piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmija);
2) autonomās institūcijas - publiskas personas, kurām to uzdevumu īstenošanai ir nepieciešama sevišķa patstāvība (piemēram, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija) vai kuras nodibinātas, lai apmierinātu to lietotāju vajadzības (piemēram, valsts dibinātas
augstskolas);
3) nodibinājumi - publiskas personas, kuru izveidošanas mērķis ir pārvaldīt noteiktu mantu vai iegūt un apsaimniekot finanšu līdzekļus konkrēta uzdevuma īstenošanai (piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds).
…
