Ārpusē vai manī.” Valtam arī ir grūti rūpēties par sievu, kura jebkurā brīdī var nodarīt sev pāri vai aizklejot. „Es gribu prom, es patiešām gribu prom,” viņš neiztur un paziņo sievai.
J. Egles stāstu varones vieno iekšējs tukšums, viņas bieži gremdējas savās domās, bet tas kalpo kā dzinējspēks un palīdz nepadoties. Autore ir akcentējusi arī fizisko un emocionālo vardarbību gan pret sevi, gan pret citiem, bet svarīgākais, kas sievietēm kopīgs, ir pateikts virsrakstā – dzimšanas diena. Visas viņas nokļūst situācijās, ar kurām saskaroties, varoņu dzīvē kaut kas ievērojami mainās, bet dzīvi pēc izmaiņām var tikai iztēloties, jo Jana Egle atstāj mani pārdomās, jo stāstiem nav konkrēta atrisinājuma.
…
