Komunikācija ir sarežģīts process, kas sākas ar rakstītāju, ir pieņemta ar verbālo izteiksmi un noslēdzas lasītājā. Retorika pēta kā komunikācija var tikt labāk sasniegta. Kā formāla zinātne, retorika ir sākusies senajā Grieķijā. Aizsākusies kā uzstāšanās māksla, retorika drīz sāka sevī iekļaut to, ko mums vajadzētu saukt par politisko oratoriju. Daudzas senās valstis bija demokrātiskas un, daudz lielākā mērā nekā mēs to varam iedomāties šodien. Tāpat arī tiesības vēlēt un tādā veidā ietekmēt politiku un likumdošanu, nebija tik plaši nodalītas kā tas ir modernajās demokrātijās. Tādējādi pilsoņi- vēlētāji senajā Grieķijā varēja tieši uzspiest savu pārliecību pār likumu un politiku valstī. Vai, pareizāk, pilsonis to varēja darīt, ja citi pilsoņi viņā klausījās. Un tā arī bija retorikas funkcija- likt citiem klausīties. Senajā pasaulē retorika bija māksla izmantoto vārdus, lai pārliecinātu, īpaši jautājumos, kas attiecās uz politiku, likumu un ētiku.
Oratori apmācīja savus studentus kā izveidot atbilstošus argumentus, kā izmantot loģiku debates situācijās, kā organizēt un pasniegt runu, kādas stila viltības būtu efektīvākas, kāda pasniegšanas maniere būtu vislabākā konkrētajam mērķim.…
