-
PSKP slepenie dokumenti
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Izmantotas literatūras apskats | 3 | |
| Ievads | 4 | |
| „Sevišķa mape” | 5 | |
| Secinājumi | 7 | |
| Izmantotas literatūras saraksts | 8 |
Padomju Savienībā Komunistiskā partija ieņēma īpašu vietu valsts varas sistēmā, visā sabiedriskajā iekārtā. Tā ne tikai pildīja politiskas partijas funkcijas, bet ar savu iestāžu starpniecību faktiski vadīja un kontrolēja visu valsts, saimniecisko iestāžu un sabiedrisko organizāciju darbību. Tā tas bija arī Latvijā.
Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai daudzi no LKP dokumentiem nebija pieejami pētniekiem, jo glabājās tā saucamajā “sevišķajā mapē”. Tajā atradās partijas Centrālās komitejas, apriņķu, rajonu, pilsētu komiteju slepenie lēmumi un to sagatavošanas gaitā izmantotie materiāli - dažādu iestāžu, visbiežāk Valsts drošības komitejas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras ziņojumi un paskaidrojumi. Tikai pēdējos gados šie materiāli nonāk zinātniskajā apritē.
Nav noliedzams — noteikts informācijas slepenības režīms ir bijis un būs vienmēr. Ir pilnīgi saprotams, ka valsts cenšas droši aizsargāt gan savus militāros, gan arī politiskos, ekonomiskos un cita veida noslēpumus. Taču bijušajā Padomju Savienībā slepenības režīms tika pacelts tādos augstumos, ka tas kļuva par nopietnu traucēkli visdažādākajās dzīves nozarēs. Tas pilnā mērā attiecas arī uz vēstures zinātnes attīstību.
„ SEVIŠĶA MAPE ”
“Sevišķā mape” ietvēra daudz dokumentu par LKP, LPSR varas, drošības iestāžu cīņu pret t. s. “buržuāzisko nacionālismu” un tā paudējiem, t. s. “bandītiem” - latviešu nacionālajiem partizāniem, pretpadomju pagrīdes cīnītājiem, stihisku pretpadomju uzstāšanās gadījumu dalībniekiem.[2;576]
Materiāli sniedz diezgan izvērstu ieskatu par latviešu nacionālo spēku pretestību komunistiskajam režīmam. Tā vērsās pret visu padomju varas sistēmu, tās priekšrakstiem un varas simboliem, komunistisko ideoloģiju, pakāpeniskās rusifikācijas procesu…
Rakstot šo referātu tika aplūkotas trīs grāmatas un viens interneta avots. Kopumā apskatot doto literatūru var secināt, ka informācija, kura tika piedāvāta grāmatas nav pilnība tieša, tā var būt nedaudz izmainīta vai sakropļota ņemot vēra aplūkojama laika īpatnības ( Padomju laiki ), kad visa sniegta informācija plašai sabiedrībai bija sagrozīta par labu valdībai, šajā laika slēpa īstenus faktus un notikumus. Tāpēc bija grūti pētīt šī laika notikumus. Grūti atrast un atlasīt patiesus faktus un sastādīt patiesu ainu par tā laika notikumiem. Pirmā grāmatā informācija bija sniegta diezgan pavirši, maz aprakstu, vairāk balstās un pārdomām. Otrajā grāmata un trešajā grāmatā informācijas loks bija jau krietni plašāks un varēja sastādīt plašāku ainu par Padomju varas laiku. Interneta resursos es atradu PSRS laika dokumentus, tos var aplūkot pielikumā, no dokumentu sniegtas informācijas var redzēt tā laika situāciju. Kopumā informācijas avotu, kas atbildētu patiesībai par PSRS laikiem ir samēra maz, grūti pilnīgi sastādīt priekštātu par to laiku.
