Bet cik daudzi no mums ir padomājuši par to, kas tad muļķība patiesībā ir, kāds saturs ir šim vārdam "muļķība”? Ko vispār nozīmē būt muļķim? Noskaidrojot vārda „muļķība” kā jēdziena saturu, vispirms nonākam pie atziņas, ka muļķība ir vispārināta īpašība, kurā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma trūkums. [10] Muļķis ir cilvēks, kam maz prāta, kas ir nesapratīgs, neapķērīgs, dumjš. (Skaidrojošā vārdnīca). [9] „Savukārt ar stoiķu definīcijām dzīves gudrība nav nekas cits kā pakļaušanās saprāta vadībai, bet muļķība ir pakļaušanās kaislību varai”. [1] Es domāju, ka katrs no mums kaut reizi ir atradies muļķīgā situācijā, tāpat ikdienā mēs bieži dzirdam vārdu „muļķība” un „muļķis” izteicienos kā, piemēram, rīkoties muļķīgi, uzvesties kā muļķim, izdarīt muļķību, muļķa smaids, muļķīgs strīds. [9], [10]
Par kādu muļķību runā pats autors? Grāmatā visnotaļ nebija tikai rakstnieka fantāzijas, bet uz avotiem un faktiem balstītas vēsturiskas patiesības. Viennozīmīgi vērā jāņem laiks, kad tika sarakstīts šis darbs. Tas ieņem pirmo vietu jauno laiku satīras vēsturē. Tajā tiek runāts par viduslaikiem. Tas bija laiks, kad valdīja reliģiskā domāšana. [12] Pastāvēja pamatots uzskats, ka viduslaiki ir „tumšie gadsimti”, pagrimuma laiks, cilvēka personības un visas sabiedrības degradācijas laiks, lai gan tie atnesa lielas pārmaiņas ražošanā, sociālajās attiecībās un garīgajā dzīvē. Ar kristīgās ticības ienākšanu nostiprinājās cita vērtību sistēma, kuras skalu noteica reliģija, grēka apziņa un aizkapa sods par grēkiem. [3] Nevienā citā laikā garīdzniekiem nebija tik milzīgas ietekmes uz saimniecisko dzīvi, politiku, tiesībām, kultūru kopumā. [6]…
