-
Sabiedriskā līguma teorija un tās kritika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Tomass Hobss un sabiedriskais līgums | 4 | |
Džons Loks un sabiedriskais līgums | 7 | |
Žans Žaks Ruso un sabiedriskais līgums | 10 | |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Džons Loks uzskatīja, ka cilvēks pēc savas būtības ir saprātīga būtne, kura piedzimst bez jebkādām idejām ‘’tabula rasa’’, tādējādi viss ko cilvēks sāk apzināties nāk no apkārtējās pasaules, kurā pastāv dabisks likums. Pēc Loka uzskatiem cilvēki sākotnēji arī atrodas dabiskajā stāvoklī, taču šajā stāvoklī nav jāpastāv visu karam pret visiem, jo cilvēks apzinās dabisko likumu un dzīvo saskaņā ar to, teorētiski visi dabiskajā stāvoklī ir brīvi un vienlīdzīgi un katrs pats rūpējas par to, lai tiktu ievērots dabiskais likums, tādējādi situācijā, kurā šis likums tiek pārkāpts viņš ir tiesīgs izlemt kādam jābūt sodam, tātad viņš pats ir tiesnesis un lēmējs, kā arī tajā pašā laikā viņš ir tas, kurš izpilda šo sodu. Tie cilvēki, kuri nerīkojas saskaņā ar dabisko likumu – pārkāpj to, nostāda sevi kara stāvoklī ( state of war ) tādējādi, ja viņi pārkāpj citu dabiskās tiesības, tad uz viņiem pašiem tās vairs neattiecas un viņus drīkst sodīt.1 Jau šājā sākuma stadijā, kurā Loks sāk veidot virzību uz sabiedrisko līgumu ir pamanāmas vairākas principiālas neskaidrības, jo ir ļoti apšaubāms, jeb citiem vārdiem nav pierādāms tas, ka cilvēks piedzimst bez jebkādām idejām kā ‘’ tabula rasa’’, kas savukārt rada neskaidrības ar cilvēka un dabiskā likuma attiecībām, jo ja jau cilvēks ir bez jebkādām idejām, tad viņam ir jāizspriež tas kā izturēties šajā pasaulē no tā kāda ir apkārtējā pasaule, bet to kā izturēties nav iespējams izspriest no tā kāda ir apkārtējā pasaule . Lai gan ir izprotams tas, ka cilvēki šajā dabiskajā stāvoklī ir brīvi, tomēr kā var noteikt to vai viņi tiešām ir vienlīdzīgi, jo Loks sniedzot šo uzskatu nedod nekādu kritēriju, kas noteiktu to, ka cilvēki ir vienlīdzīgi savā starpā.…
Šī referāta centrālais jautājums būs sabiedriskais līgums, uzskati par to kā tas ir izveidojies, bet, protams, ņemot vērā to, ka autori, kuri pauduši savu viedokli par šo tēmu var būt kļūdījušies dažādos aspektos, tātad viņu teorijas var izrādīties kļūdainas un tām ir jāpieiet ar zināmu kritiku, aplūkojot šo teoriju vājos punktus. Lai gan zināmus pirmsākumus par sabiedriskā līguma idejas rašanos var jau saskatīt Sokrāta paustajās domās, šajā referātā sabiedriskais līgums tiks kritiski aplūkots no trīs autoru skatījuma : Tomasa Hobsa, Džona Loka un Žana Žaka Ruso. Tā kā katrs no šiem domātājiem ir paudis vairāk vai mazāk atšķirīgus uzskatus par to, kas ir sabiedriskais līgums vai precīzāk kā šāds līgums var izveidoties un kāda ir cilvēka jeb indivīda loma šajā procesā, tad lai labāk izprastu pašu sabiedriskā līguma ideju un varētu apzināt, katra domātāja teorijas vājos punktus, katra autora idejas par sabiedrisko līgumu un tā rašanos tiks aplūkotas atsevišķi, secībā sākot no Tomasa Hobsa un beidzot ar Žanu Žaku Ruso.