Daudz nozīmīgāks par prezidentūru ir Gustava Zemgala veikums, viņam no 1919. līdz 1927. gadam esot Rīgas pilsētas mēra amatā un no 1918. līdz 1919. gada grūtajos un riskantajos laikos pildot Tautas Padomes viceprezidenta pienākumus. Personīgā vara un gods bijušo prezidentu pilnībā neinteresēja. Viņš bija kalpojis savai valstij un tautai pienākuma pēc un tagad vēlējās aiziet privātajā dzīvē. It īpaši smagi Zemgalu ietekmēja viņa dzīvesbiedres Emīlijas pāragrā nāve. Zemgals bija gatavs ieņemt parasta cilvēka dzīvi, bet IV Saeimas vēlēšanās, kuras notika 1931.gada oktobrī, viņš bija pirmais kandidāts Demokrātiskā centra partijas sarakstā. Bijušais prezidents savā listē visur ieguva arī vislielāko balsu skaitu. Parlamentārieši Zemgalu ievēlēja par ārlietu, finanšu, tirdzniecības un rūpniecības komisijas locekli. Zemgals bija arī viens no referentiem Saeimas pēdējā sēdē 1934.gada 15.maijā. Viņš aicināja parlamentu ratificēt likumu par protokolu, ar kuru Latvijas un PSRS 1932.gadā noslēgtais neuzbrukšanas līgums tika pagarināts līdz 1945.gada 31.decembrim. Zemgals nebija naivs cilvēks, bet pat viņš vēl tajā laikā bija pārliecināts, ka apstākļi nemainīsies un nemudinās ne vienu, ne otru pusi lauz līgumu.
Izlasot iepriekš minēto, apdomājot un izvērtējot to ir ļoti labi saprotams, ka Gustavs Zemgals ir viena no izcilākajām Latvijas personībām. …
