Kad uzmanīgi vērojam vecos tērpu zīmējumus vaj
muzeju materiālus un ieklausāmies sirmgalvju liecībās par apģērbu izskatu viņu jaunības dienās, ka tiklab Vidzemē un Augšzemē kā arī Latgalē un Zemgalē ir bijuši izplatīti ļoti vienādi apģērbu darināšanas paņēmieni. Tāpēc mūsu zemes vīriešu tērps senākos laikos bija daudz vienveidīgāks nekā daudzo novadu sieviešu apģērbi.
Par mūsu tautas senā vīriešu tērpa īpatnāko pazīmi
uzlūkojama tā lielā vienkāršība, kas izpaužas nopietnos, nemākslotos formas elementos, atbīdot ornāmentālos rotājumus otrajā vai pat trešajā vietā. Šāda vienkāršība liecina par apzinātu, gadu simteņos tūkstoškārt pārbaudītu derīguma un, varētu sacīt, monumentālā daiļuma izpratni. Tāpēc arī mūsu tēvu tēvu veidotajiem uzvalkiem ir itin visas tās īpašības, kādas nevien atzīst par labām, bet uzlūko pat par nepieciešamām mūsdienu ,,modernajam” tērpam.
*
Vīriešu tērpam šai Novadu tērpu radošajā darbā
aplūkojamos novados vai nu nemaz nav rakstu, vai arī to ir tik maz, ka tie pilnīgi pazūd tērpa kroku un locījumu veidojumos. To pašu darināšanas stilu redzam arī seno goda tērpu vienkrāsainībā, jo gandrīz vai vienīgais krāsainais gabals visā apģērbā bija greznā (pītā vai celos austā) dzīparu josta, ar mezglu vai pušķi galā.…
