Pāvila Rozīša romāns „Zvejnieka dēls” ir par sīkstiem cilvēkiem, kas dzīvo zvejnieku ciemā, kuri nav īpaši bagāti, bet iztiek ar to, ko viņiem dod jūra. Viņiem ir savas domas, jūtas, konflikti, kā jau visiem. Ir kāds, kas izceļas vairāk, bet kāds, kas varbūt mazāk.
Romāns ir par cilvēka apņemšanos, ieceri un tās piepildīšanu. Par viņa vēlmi padarīt vieglāku savu un varbūt arī citu dzīvi. Par viņam veiksmēm un neveiksmēm, kurām viņš tiek pāri.
Romāns stāsta, ka vajag tikai gribēt, lai kaut kas sanāktu.
2.Tēlu raksturojums
Oskars Kļava – zvejnieks. Vairāk nekā sešas pēdas garš, plecīgs, sakņots, jūras vēju appūsts, viņš savās zvīņainās, darvas plankumiem piekaltušās drēbēs un atrotītajos zvejas zābakos atgādināja seno laiku milzi. Oskars nemīlēja pilsētu. Tā viņu ātri nogurdināja ar savām pārmērībām. Gadu pēc gada viņa rokas kļuva cietākas, gaita smagnējāka, skatiens nopietnāks. Sajukušiem matiem, vara brūnu seju un smagnēju milzeņa stāvu. …
