Knuta Skujenieka daiļrade

Dzimis 1936. g. 5. septembrī Rīgā.
1937.-1950. audzis pie vecvecākiem Bauskas apr. Kurzemes pag. „Mūru” dzirnavās;
1951.-1954. mācījies un absolvējis Rīgas 2.vsk;
1954.-1956. studējis LVU Vēstures un filoloģijas fak.;
1956.-1961. studējis un absolvējis Maskavas Gorkaja Literatūras institūtu;
1962.-1969. politisku iemeslu dēļ arestēts, tiesāts un ieslodzīts (KPFSR, Mordvijas APSR);
1978. publicēta pirmā dzejoļu grāmata;
1989. uzņemts Latvijas P.E.N klubā;
1989. reabilitēts;
1989. Latvijas PSR Nopelniem bag. Kultūras darbinieks;
1989. Latvijas P.E.N. Rīgas nodaļas vadītājs;
1991.-2003. Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis;
1992. Latvijas P.E.N. Centra priekšsēdis, pārceļot centru no Stokholmas uz Rīgu.
Pēc pārtraukuma (1995.-1996.) turpina priekšsēža darbu līdz 2002. gadam.
Dzeja
Lirika un balsis(1978)
Pirmais dzejoļu krājums.
Dzejoļu krājums ir arī izdots kā Rakstu 3. sējuma “Dzeja 1969-1980. Latviešu folkloristika” sastāvdaļa.
Krājumā oriģināltekstos ir iestarpinātas “balsis” – 14 dažādu tautību autoru atdzejojumi, piemēram, Kito Lorencs "Sļepo dziesmas”.
Dzejoļa krājumā dzejnieks ir ievietojis arī filosofiskus jautājumus, kuri tā arī paliek neatbildēti :"Kā palīdzēt lietum, ja mani pirksti ir lietus slapji?" (37.lpp.)
Šajā dzejoļu krājumā publicētie dzejoļi pārsvarā ir sarakstīti un pēc Skujenieka ieslodzījuma, tāpēc dzejoļi iegūst nopietnu, reizēm skumju noskaņu :"lai tava mute aizžņaudz mani ciet, drīz saulei jāizcīnās man ir jāaiziet"(105.lpp.).
Šim dzejoļu krājumam nav turpmāk dzejoļiem raksturīgs humors un sarkasms, bet vietām var novērot patriotismu:" Kur tu jāsi smuks puisīti miglainā rītiņā? Ne es jāšu, ne drasēšu, šai zemē man palikt".(10.lpp.)
Iesien baltā lakatiņā(1986)
Otrais dzejoļu krājums, kas ir sarakstīts gaišākā noskaņā, nekā pirmais.
Dzejoļi ir sakārtoti hronoloģiskā secībā pēc to sarakstīšanas gada.
Šajā dzejoļu krājumā Skujenieks ir izmantojis dažādus neparastus tēlus mīlestības attēlošanai.
Blaktis, kurām nav lemts būt kopā: "Nav lemta mums kopīga sprauga, tā pirmajai teic otra blakts",
un kurpes, kuras pat kurpju smēri dalīja: "Šai stāstā par divām kurpēm ir pastāstīts arī kaut kas par mūžīgo mīlestību kas it nekad nebeidzas".
Arī šajā dzejoļu krājumā ir vērojams patriotisms :"Maza mana tēvu zeme divu roku platumā, mīļa mana tēvu zeme, divu plaukstu siltumā"
Parādās arī dzejoļi par cilvēka atdusas laiku: "Vairs nesāp diena saule skaisti riet un aizver lēnām kapu vārtus ciet".…