Folklora- darbs un tikums.
Pēc latviešu tautas folkloras mēs varam spriest, ka latvietim, kā jau zemniekam, bija svarīgi zināt praktiskās lietas, saistītas ar zemkopību un mājsaimniecību, augsti tika godāts darba tikums, kā arī vairakkārt pieminēts sievietes tikums un spēja to saglabāt. Latvietis centās nodot šīs zināšanas saviem bērniem, parādot un pamācot, kā viss tiek darīts, kā arī bērni jau mazi būdami tika pielikti pie darba vai nu ejot ganos, vai arī palīdzot mājsaimniecībā. Personībai kā tādai nebija nozīmes, nozīme bija tam, cik noderīgs tu vari būt ikdienas darbos.
No latviešu tautas folkloras varam secināt, ka didaktiskai process kā tāds nepastāvēja un par to nedomāja, kā pareizi iemācīt, svarīgs bija rezultāts, un arī skolotāja loma nebija liela, jo katram pašam bija svarīgi iemācīties šīs lietas, lai viņš būtu noderīgs. Mācīšana kā process bija parādīšana, paskaidrošana kas un kā jādara, mācīšanās bija darbību apguve.…
