1) Pirmo reizi cinka nosaukums atrodams izcilā šveicieša ārsta un farmaceita Paracelza darbos(16.gs.), taču vārda “cinks” izcelsme nav noskaidrota. Ķīnā cinku prata iegūt jau 600 gadus p.m.ē.
2)Eiropā cinks tika iegūts ap 1600.gadu, karsējot cinka oksīda un ogles masiījumu bez gaisa piekļūšanas.
3)Cinks ir toksisks, tāpēc cinkotos traukos pārtikas produktus uzglabāt aizliegts, taču cinks ir mikroelements, kas ietekmē aminoskābju veidošanos. Cilvēkam nepieciešamā Zn diennakts deva ir 5...2-mg. Ar cinka savienojumiem bagāti ir ķērpji, sēnes, skuju koki, daži jūras dzīvnieki, piemēram, austeres.
Cinka īpašības un izmantošana
Zilganbalts metāls, parastajos apstākļos trausls, bet temperatūras intervālā no 100 līdz 150 C –pastisks, viegli lokāms un velmējams.
Temperatūrā virs 200 C tas atkal kļūst trausls.
Cinks gaisā pārklājas ar plānu oksīda un gidrogēnkarbonāta kārtiņu, kas to pasargā no tālākas oksidēšanās.
Stipri sakarsēts cinks gaisā sadeg ar zaļganu liesmu un veido baltus cinka oksīda dūmus. Tas reaģē ar halogēniem, fosforu, sēru.
…
