Kā darbojas ekonomika un preču apmaiņa dažādās sabiedrības, mēģina noskaidrot virkne antropologu. Viņi pēta gan moderno sabiedrību, gan sabiedrības eksotiskajās vidēs, kur nepastāv Rietumu pasaulei raksturīgi uzskatyi par ekonomisko sistēmu. Polaņi K. (Polanyi Karl) skaidrojis liberālās ekonomikas principu, uzsverot tās utopisko dabu kā brīvam un pašregulējošam tirgum.
„Produkcija ir mijiedarbība starp cilvēku un dabu. Ja šis process tiek regulēts caur sevis regulācijas apmaiņas mehānismu, tad cilvēkam un dabai jāiet caur tās orbītu; viņiem jābūt kā subjektiem apmierināt un pieprasīt, tas ir, jāpiekrīt kā precēm, tā labumiem, kas ražoti pārdošanai”.1
Polaņi savā darbā raksta, ka viens no liberālās ekonomikas principiem, veidojot pašregulējošu tirgu, uzticoties biržas klases atbalstam un izmantojot galvenokārt neiejaukšanās politiku un brīvo tirgu kā metodi ir sociālās aizsardzības princips, mērķējot uz cilvēka un dabas saglabāšanu kā uz produkcijas organizāciju un paļaujoties uz dažādu atbalstu, kas radies ietekmē no tirgus aktivitātēm – strādājošo klases un zemes īpašumu klases – izmantojot aizsargājošu likumdošanu, ierobežojošas asociācijas un citus iejaukšanās instrumentus kā metodes.…
