Manuprāt, autors ir ļoti labi iejūties romāna “Noziegums un sods” varoņu, stāvoklī, pārdzīvojumos... Piemēram, galvenā varoņa uzvārds Raskoļņikov – no kriev.val. raskoloca – šķelties – jau pasaka priekšā, ka galvenā varoņa personība darba gaitā šķeļas.
Katrs no galvenajiem varoņiem ir ar savu smagu nastu uz muguras, katrs ar savu lielu grēku, bet neskatoties uz to , man lasot šo darbu radās iespaids , ka gan Soņa, gan Raskoļņikov ir ļoti jauki cilvēki ar daudzām pozitīvām rakstura īpašībām, daudz cietuši savas nabadzības dēl, gan morāli, gan fiziski.
Samēra smags psiholoģisks romāns, kas raisa ļoti daudz pārdomu par cilvēku dzīvi 19.gs. Cilvēki ir gatavi ziedot sevi citu dēļ, tas ir apbrīnojami, es šaubos ka jaunatne mūsdienās tā spētu.
Vēl autors parāda , ka viss ko mēs redzam bērnībā, atstāj lielu iespaidu uz cilvēku viņa turpmākajā dzīvē.
Šajā Dostojevska darbā var rast ļoti daudz dažādu patiesu atzinu : “Neviens nav taisnīgs laupīt cilvēka dzīvību jebkādu sociālo motīvu dēļ”
“ Viss redzētājs bērnība atstāj lielu iespaidu tālākajā dzīvē” “Īstai mīlestībai laiks nav šķērslis” ka arī daudzas citas.
Patiešam, izlasījusi šo darbu varu spriest, ka “Noziegums un sods” ir liela 19.gs literatūras vērtība.
…
