Tieši ziema laikam bija visdepresīvākais gadalaiks Veidenbauma dzīvē, tieši tāpēc pavasarim ir piešķirta tik liela nozīme: „No putekļiem ārā, no dūmiem/Mūs ziedošais pavasars sauc,/Gals bēdām un sirdēstiem drūmiem,/Vēl pasaulē prieku ir daudz.”
Pēc izlasītajiem dzejoļiem varam secināt, ka Veidenbaums rakstījis ne tikai pesimistisku dzeju, kaut arī liela daļa literatūrkritiķu viņu bieži dēvē par pesimisma sludinātāju. Viņš, kā jau lielākā daļa cilvēku, vēlējās būt laimīgs, varbūt viņa dzīves apstākļi viņu padarīja drūmu, viņa ikdienā vienkārši nebija tik daudz laba, kā viņš būtu vēlējies redzēt, bet iespējams viņš nemaz nemācēja saskatīt. Galu galā – laime pie mums atnāk tad, kad to vismazāk gaidām.
…
