Biržu darbības pamatprincipi ir gadsimtiem seni, un to aizsākumi meklējami jau viduslaikos. Tad tirdzniecība starp pilsētām un valstīm bija lēna, tomēr cilvēki atrada veidu, kā apmainīties ar precēm un zinām par to, kur un kas ir nopērkams labāk un lētāk. Lai nodrošinātu lielām cilvēku skaitam iespēju apmainīties ar precēm un informāciju, tika izveidoti pašreizējo biržu priekšteči — gadatirgi. Gadatirgi tika organizēti noteiktā visiem zināmā vietā un laikā, un uz tiem sabrauca daudzi tirgotaji un pirceji. Tādejādi gadatirgu, noskaidrojot vairāku tirgotāju cenas, pircējs varēja noteikt konkrētas preces izdevīgāko cenu, kas apmierināja abas darījuma iesaistītas puses. Šajos gadatirgos tika ieviesti arī tirgošanas noteikumi. Tie garantēja pircējam kvalitatīvu preci, bet pārdevējs bija drošs par to, ka vinam samaksās.
Sapulcināt daudzos tirgus dalibniekus vienkopus bija izdevīgi visiem — gadatirgus organizātoram par ieguldīto darbu pienācās samaksa no katra tirgotāja, pircējam radās iespēja noskaidrot preču īsto cenu un iegādāties specifiskus produktus, kurus savā ciemā viņš nopirkt nevarēja, savukārt pārdevējam bija iespējams vieglāk un ātrāk izpardot savas preces apjomu. Līdztekus preču apgrozībai šajos gadatirgos pircējam un pārdevējam bija izdevība apmainīties arī ar informāciju. Tādejādi varēja noskaidrot, kādas preces tirgū vēl ir nepieciešamas un par kādu cenu tās varētu pārdot.…
