Veicot soda mēru salīdzināšanu ar 1933.gada Sodu likumu un mūsdienu Krimināllikumu ir pamats uzskatīt, ka mūsdienu soda mēri ir maigāki, kam par pamatu ir cilvēktiesību ievērošana. Šādu lēmumu virzīja Latvijas Republikas pievienošanās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai 1997.gada 27.jūnijā, kur konvencijas 3.pants nosaka, ka “Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt . Leģitīms mērķis abos laika posmos ir bijis samērā vienāds, proti, pasargāt sabiedrību, atjaunot taisnīgumu un panākt, ka persona atkārtoti neveic noziedzīgus nodarījumus.
Šobrīd vērtējot 1933.gada 24.aprīļa Sodu likumā piedāvāto sodu sistēmu, neuzskatu, ka būtu iespējams piemērot Latvijas tiesu sistēmā mūsdienās. Par pamatu uzskatu, ka Sodu likuma sodu sistēma ir pārkāpusi cilvēktiesības, un mūsdienās nav pierādījumu, ka stingra personu ierobežošana, važu uzlikšana panāktu notiesātās personas resocializāciju.
…
