1.Par ko ir runa šajā fragmentā, kāda tiesiski filozofiska problēma tajā aplūkota?
Autore, izlasot fragmentu, secināja, ka fragmentā ir īsi skaidrota dabiskās tiesības attīstība un ar to saistīta problēma. Ir jāmin, ka fragmentā ir sacīts, ka cilvēka prāts neatklāj dabiskās tiesības prasības abstraktā un teorētiskā formā kā secīgu ģeometrisku teorēmu virkni un kā pareizi apgalvo Aktīvs Toms, cilvēks atklāj dabiskās tiesības priekšrakstus cilvēcisko slieksmju rosināts. Par cik dabiskās tiesības pirmējo aspektu zināšanas sākotnēji lielā mērā bija izteiktas sociālās formās, nekā personiskos spriedumos, tad var teikt, ka šīs zināšanas attīstījās būdamas pasargātas no vienas puses ar cilvēka slieksmēm, no otras ar sabiedrību.
Tiesiski filosofiska problēma skaidri izpaudās fragmenta otrajā daļā, kur skaidri tiek uzvērsts, ka sākotnēji dabiskajā tiesībā lielā mērā tika pievērsta uzmanība cilvēka pienākumiem, nevis viņa tiesībām, bet 18.gs. uzskatīja, ka dabiskās tiesības paredz arī cilvēka tiesības un visa uzmanība tiek pievērsta pārsvarā tikai cilvēka tiesībām, aizmirstot par cilvēka pienākumiem, bet patiesai un visaptverošai teorijai ir jāaptver dabiskajā tiesībā ietvertās gan cilvēka tiesības gan arī tā pienākumi, tāpēc ir jāsaprot kādā laikmeta filosofijā tiek pievērsta uzmanība pienākumiem un kad tiesībām, proti, dabiskās tiesības ideja vienmēr norāda uz pārpozitīvu, pārempīrisku tiesību.…
