Pērkona pilī sabrauca Baltijas dievi klausīties Likteņa tēvu. Pērkona sirmie zirgi stāvēja sedloti galmā. Pakola melnie zirgi jūgti kaulainās kamanās. Antrimpam zvīņaini zirgi, zaļgani niedru rati. Līgo un Puškaitis sēdēja ziedainos ratos. Dievu un Pērkona dēli ieradās jāšus. Austra, Laima, Tikla un Saulītes meitas brauca ar spīdošiem kumeļiem un turēja zeltotus grožus. Likteņa tēvs sēdēja dimanta klonā, pa labi Pērkons un Patrims, pa kreisi Pakols un Antrimps, tālāk Puškaitis, Līgo, Dieva un Pērkona dēli, tad Austra, Laima, Tikla un Saulītes meitas. Tad vēl pulks mazāko dievu ieņēma vietas sapulcē. Tad Likteņa tēvs teica lēmumu. Pērkons piecēlās un arī runāja. Patrimps, Antrimps, Pakols, kad šādā kārtībā visi bija Pērkonam solījušies, Līgo piecēlās un arī runāja. Sapulce gāja uz beigām un Dievi jau gribēja šķirties, bet Staburadzīte nāca un pēdīgi prasīja runāt. Dzirdot Stabradzes vēsti skarbā Tikla viņai pārmeta un Stabradze nosarka dzirdot to. Laima arī starpā iejaucās. Kad Pērkons bēdīgi uzsauca, sapulce bija beigusies. Baltijas dievi izšķīrās. Vai Likteņtēvs Baltijas dievus pulcēs vēl kādreiz kopā?…
