Veltas Tomas romānā „Aldaune” ir pārdzīvots trimdas latviešu piedzīvotais sāpju ceļš kara laikā Vācijā un pēckara Kanādā. Kad, ar ilgām pēc dzimtenes, ir jāsāk jauna dzīve svešos apstākļos .Kā arī par to, cik lielu nozīmi svešumā iegūst savas tautas cilvēki. Par neizsīkstošu cīņās sparu, par neuzdrīkstēšanos padoties un samierināties, izdzīvot jebkādos apstākļos, meklējot sev izdevīgu ceļu uz labāku dzīvi, lai arī tas prasa lielu pašuzupurēšanos.
Vai Aldaunes draudzene, atgriežoties Prērijā uzzinās ,kas tieši notika ar Aldauni un vai viņa izārstēsies?
Aldaunes draudzenes, kas piedzīvo visa romāna gaitu un lasa Aldaunes rakstus, vēlas uzzināt sīkāk Aldaunes piedzīvoto un pārdzīvoto, tādejādi izprotot viņu. Acīmredzot viņas kopā nav piedzīvojušas Aldaunes pēdējos, pirms nesaslimšanas gadus Prērijā, un nezin, kas patiesībā notika.
Vai Aldaunei izdosies pārciest kara šausmas Latvijā un Vācijā, un aizbēgt pie tēva Kanādā?
Aldaunes rakstītajās „Piezīmes grāmatai” tiek aprakstīti dažādi pārdzīvojumi. Kara laikā bombardēšana un slēpšanās pagrabos, tur ilgā uzturēšanās, vēlāk „šmaukšanās” un grūtās dokumentu kārtošanas, lai tiktu pati un māsa uz Kanādu. Un pa to laiku nācās dzīvot grūtos apstākļos, kurus ne visi pārdzīvoja.…
