Senās Grieķijas klasiskā filozofija ir tikai posms no pabeigtās Antīkās filozofijas devuma. Antīkā filozofija sevī ietver gan grieķu, gan romiešu mantojumu. Tas ir grandiozs vēstures periods, kas aptver gadu tūkstošus – no 6.gs.Pr. Kr. līdz 529.g. Pēc Kr.
Antīkās filozofijas attīstības vēsturi parasti iedala šādos posmos:
1)Natūrfilozofijas (kosmoloģiskais) periods jeb pirmssokrātiskā filozofija (VI –V gs. Pr. Kr.);
2)Sengrieķu klasiskā filozofija (V – IV gs. Pr. Kr.: Sokrāts, Platons, Aristotelis);
3)Helēnisma laikmeta filozofija (IV – I gs. Pr. Kr.: epikūrisms, stoicisms);
4)Vēlīnās antīkās filozofijas periods (Igs. – 529.g. Pēc Kr.: vēlīnā stoja, neoplatonisms un tā modifikācijas).
Kā redzams, Senās Grieķijas klasiskā filozofija ir tikai Antīkās filozofijas 2) punkts, bet parasti, to izskata neatrauti no natūrfilozofijas jeb pirmssokrātiskās filozofijas. Tādējādi, tā aptver laika posmu no VI līdz IV gs. Pr.Kr.: gan pašus pirmsākumus, gan arī augstākās virsotnes (Sokrātu, Platonu, Aristoteli). …
