Dabā zirgi ir plēsīgo zvēru laupījums. Tādēļ viņos mīt dabiska tieksme bēgt no briesmām.
Ja zirgam nebūs, kur bēgt, lai aizstāvētos, tas cīnīsies.
Zirgam, bēgot no plēsoņām, ir attīstījusies unikāla redze.
Acis atrodas galvas sānu plaknēs – katra acs uztver atšķirīgu vizuālo informāciju, bet āpziņā veidojas kopīgs redzes tēls gandrīz 360 grādu leņķī. Tā ganoties zirgs spēj pārraudzīt plašu teritoriju.
Katrai acij ir gandrīz 180 grādu redzamības leņķis, tomēr zirgam veidojas divi aklie punkti, laukumi - neliels priekšpusē un lielāks aizmugurē.
Zirgs nevar saskatīt lietas, kas atrodas tuvu purnam, tomēr šis laukums nav pārāk liels, jo abu acu vizuālais tēls noteiktā attālumā no purna pārklājas. Aizmugures aklais laukums ir lielāks, bet arī noteiktā attālumā no zirga abu acu uztvertā informācija pārklājas. Tādēļ zirgi ļoti sargā savu aizmuguri.
…
