Fizioterapijas mērķis ir novirzīts uz rekreācijas pasākumiem un veselības uzlabošanu. Procesā tiek iesaistītas divas galvenās darbojošās personas – fizioterapeits un pacients, kuri neapšaubāmi komunicē un mijiedarbojas savā starpā pacienta mērķu sasniegšanai. Darbs ar cilvēkiem, it īpaši veselības aprūpes nozarē, pieprasa noteiktas profesionālas iemaņas, kognitīvas un sociāli-emocionālas prasmes. Fizioterapeitam ir jābūt kā skolotājam, kas veic pacienta audzināšanu*. Šajā esejā tiks pieradīts, ka pedagoģijai pastāv svarīga loma fizioterapijas īstenošanas procesos un ka pedagoģijas zinātne cieši pārklājas ar šo darbības nozari. Pedagoģija ietekmē praktisko darbošanos ar pacientu un savstarpējo komunikāciju , terapijas iznākuma rezultātus * ; mērķu sasniegšanu un jauno speciālistu rašanos šajā nozarē.
Fizioterapeita pienākumos galvenokārt ietilpst praktiskais darbs ar pacientiem, veidojot vingrošanas kompleksus, uzdodot vingrojumus mājās, izvirzot mērķus, un, lai fizioterapija noritētu kvalitatīvi un pacients darbotos maksimāli efektīvi , pacientam ir jāuzticas, ka speciālista pielietotas metodes ir pareizas un ir visatbilstošākās tieši viņam/viņai. …
