Zviedru pētnieku J. Westerstahl un F. Johansson izveidotais ziņu pētniecības modelis ir viens no veidiem, kā izprast un analizēt starptautisko ziņu atlases procesu medijos, proti, to, kas un kāpēc tiek publicēts masu medijos. Šajā modelī par galveno nosacījumu ziņu atlasē tiek izvirzīta konkrēta nācija un valsts, jo tieši nācijas ieņem ļoti nozīmīgu lomu ārzemju ziņās gan kā aktori, gan notikumu vietas, pie tam– ir pieejama ļoti dažāda statistika par valstīm un nācijām1. Tiek izdalīti divu veidu motīvi, balstoties uz kuriem tiek veikts ziņu selekcijas process – pieņemtās auditorijas vēlmes, kas pamatojamas ar tā sauktajām ziņu vērtībām, un ideoloģija. Selekcijas procesā ir vērojama šo abu motīvu savstarpēja mijiedarbība2.
Ziņu vērtību nosaka vairāki faktori, un dažādi autori ir izvirzījuši atšķirīgus ziņu vērtības kritērijus. J. Westerstahl un F. Johansson izvirza trīs pamata ziņu vērtības: svarīgumu, tuvību un drāmu3.
Svarīgums tiek definēts kā nacionālie raksturlielumi, kas norāda uz valsts nozīmīgumu starptautiskā mērogā, un attiecības starp apskatāmajām valstīm.…
