-
Darba samaksa
Darbaspējās tirgū eksistē cieša saistība starp darbinieka kvalifikāciju un darba algas līmeni.
Ir loģiski, ka kompetents un kvalificēts darbinieks, spēj veikt daudz labāku darbu, nekā nekvalificēts darbinieks. Tātad, labākais darbs pieprasa augstāku darba algas likmi. Var teikt otrādi, ka augstāka darba algas likme, motivē darbiniekus pilnveidot savu darbu un kvalifikāciju.
Augstāka darba algas likme ir ekonomikas pašregulētājs mehānisms. Konkurējoša darba alga stimulē uzņēmuma darbiniekus godīgi veikt efektīvu darbu. Tas nozīme, ka uzņēmuma vadītājam vairāk nevajag tik stingri kontrolēt kolektīva darbību. Tāda situācija dot uzņēmumam stabilitāte, prestižu un ražīguma celšanu. Tādus rādītājus ir ļoti grūti sasniegt uzņēmumam ar zemu var normālu darba algas līmeni.
Darbaspēka tirgū var būt dažādas darba algas formas. Galvenās no tiem ir: laika darba alga, gabaldarba alga, akorddarba alga un premiāla darba alga. Darba algas forma ir atkarīga no daudziem darba nosacījumiem.
Laika darba alga ir darbaspēka cena par noteiktu laika periodu. Tas var būt cena par nostrādātu stundu, dienu, nedēļu, mēnesi, gadu.…
Darba samaksa ir viens no nozīmīgākajiem saimnieciskās darbības elementiem. Darba samaksa nav atdalāma no darbaspēka un tā īpašnieka. Darba samaksa ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks par to, ka izmanto savu darbaspēku. Darba algas līmeni nosaka ļoti dažādi faktori, kuri ir saistīti ar darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samēru. Tas nozīme, ka vajag atsevišķi izpētīt darbaspēka pieprasījumu un darbaspēka piedāvājumu. Darbaspēka pieprasījumu nosaka dažādi ekonomiskie un sociālie faktori. Pirmkārt, preču un pakalpojumu pieprasījums. Tas ir vissvarīgākais faktors. Otrkārt, pieprasījums pēc darbaspēka ar noteiktu specializāciju un kvalifikāciju. Treškārt, nopietns faktors ir darba nosacījumi un apstākļi. Ceturtkārt, pieprasījumu nosaka monopsons, situācija, kad kāda noteiktā teritorijā ir tikai viens darba devējs.
