Secinājumi:
vislielākās iespējas saņemt palīdzību, personām, kuras atbrīvojās no ieslodzījuma vietām, ir tieši pašvaldības. Tas ir to pienākuma, jo to nosaka likums;
visbiežāk sniegtā palīdzība ir pases iegūšana, materiālā palīdzība un dzīvesvietas kārtošana, bet visretāk- ārstēšanās no narkomānijas un alkoholisma;
nepieciešams izveidot sistēmu, kurā atspoguļotos informācija, kur bijušie ieslodzītie varētu saņemt informāciju;
tiem, kuri atbrīvojas no ieslodzījuma vietām, kuriem nav dzīvesvietas pieraksta, ir visgrūtāk saņemt palīdzību, faktiski neiespējams;
nav pietiekams finansējums, lai pilnvērtīgi varētu palīdzēt personām, kuras atbrīvojās no ieslodzījuma vietām.
…
