Anketa ir loģiskā veidā organizēts jautājumu kopums, ko nosaka pētījuma uzdevumi. Tajā nedrīkst iekļaut jautājumus, kas nav saistīti ar pētījumu programmas metodoloģiskās daļas loģiku. Anketā principiāli ir jautājumu tipi, noteikta to secība un formulējums. Jautājumus iedala pēc satura, formas un funkcijas. Jautājumus pēc satura iedala divās pamatgrupās:1
1.Sociāldemogrāfiskie (pases dati) – dati ar augstu patiesīguma pakāpi. Piemēram, dzimums, vecums, izglītība, ģimenes stāvoklis, profesija, darba stāžs, ienākumi. Uzdodot jautājumu slēgtā variantā ar jau iepriekš sniegtām atbildēm, var iegūt ticamāku informāciju, piemēram, jautājot par vecumu, izmantot grupēšanu noteiktos intervālos, kas atbilstu pētījuma mērķiem. Tā kā cenas dažādos reģionos atšķiras un arī bieži mainās, tad jautājot par reāliem ienākumiem, var iegūt apšaubāmu informāciju, ko būs sarežģīti izmantot salīdzināšanai, tāpēc jāiekļauj atbildes varianti, kas šo informāciju vispārinātu attiecīgajā grupā. Uzdodot jautājumus par statusu, jāievēro, lai tie būtu nepārprotami, piemēram, jautājumā par profesijām jābūt uzrādītam grupējumam, kas apvieno savstarpēji saistītas jomas. Jautājot par vidējo izpeļņu, ieteicams vienoties par mēriem, kuros varēs ietvert mainīgos rādītājus.2
2.Jautājumi par indivīda izturēšanos un izturēšanās rezultātiem, motivāciju. Nedrīkst sajaukt informācijas interpretāciju par reālu uzvedību ar uzvedības novērtēšanu. Piemēram, ja uz jautājumu tiek atbildēts „daudz” vai „maz”, tad vairāk atklājas subjektīvās attieksmes raksturojums, bet ne informācija par reālu uzvedību, piemēram, ja atbilde būtu „ viena stunda” .…
