Ir jau pierasts, ka klaidoņi no agra rīta līdz vēlam vakaram klīst pa Rīgas ielām, rokas pa atkritumu urnām, meklē pārtiku, metālu, pudeles un visbeidzot arī naktsmājas pagrabos, bēniņos un citās vietās, kur iespējams sasildīties. Noskrandušie bezpajumtnieki parasti ir miermīlīgi noskaņoti un apkārtējiem neko ļaunu nedara, taču bieži viņu darbošanās dēļ nākas ciest līdzcilvēkiem. Bieži viņi rod pajumti pagrabos, bēniņos, bezlogu ēkās, traucējot naktsmieru, apdraudot īrnieku drošību, lieto elektriskās plītiņas, turpat kārto savas neatliekamās vajadzības un dažkārt arī mēģina mazgāties.
Daudzi uzskata, ka ar viņiem neko nevar iesākt, viņi ir deģenerējušies dzērāji un tamlīdzīgi izteicieni jādzird no līdzcilvēkiem. Šī ir ļoti aktuāla sociālā problēma, jo tā ne tikai liek ciest pašiem bezpajumtniekiem, bet arī pārējiem, jo pats skats jau uz ielas ir nepatīkams, iedomājieties paši, Jūs staigājat pa Rīgas ielām jautrā un laimīgā noskaņā un te pēkšņi ne nokurienes parādās veca večiņa, nekopta, pēc izskata atbaidoša un sniedz jums roku, lūgdama naudu, vai pūlcējoties ļaužu masām pieturās, autoostas rajonā, braucot transporta parādās šis nelaimīgais bezpajutnieks, viņš nelabi ož, un šī smaka vien jau jums krīt uz nerviem. Varbūt viņi būtu māzk manāmi, ja viņu nebūtu tik daudz.
Patiesībā šī problēma ir risināma, vajag tikai atrast pietiekami lielu dzīvojamo ēku, kas ir Rīgas domes īpašumā un pakļaut to atjaunošanai. Tad piešķirt līdzekļus nepieciešamajiem būvmateriāliem, atrast mēbeles un visu pārējo aprīkojumu, kas nepieciešams dzīvošanai.Tādā ēkā bezpajumtnieki varētu paši strādāt un sakopt to un tās apkārtni.…
