Šādu Edgaru mūsdienās ir krietni vairāk nekā Blaumaņa laikos, bet vēl vairāk ir lētticīgu Kristīņu, kas tic, ka ar savu mīlestību spēs šādu vāja rakstura cilvēciņu noturēt uz pareiza ceļa vai pat atradināt no dzeršanas un izveidot par kārtīgu un cienījamu cilvēku. Daudzas neatmet cerības pat pēc vairākkārtējas vilšanās. Šeit savukārt slēpjas Kristīnes rakstura pretrunas. Kādēļ sirdsskaidrā, godīgā un kārtīgā Kristīne, kura lieliski apzinās, ka ‘’noliek savas vieglās dienas’’, atsakot kārtīgajam saimniekam Akmentiņam, tomēr izvēlas aiziet par sievu pie vējagrābšļa un plenča, līdz ar to sagraujot ne tikai savu un nākošo bērnu nākotni, bet arī savas mātes cerības uz vieglākām vecumdienām? …
