Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.09.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 1.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 2.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 3.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 4.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 5.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 6.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 7.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 8.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 9.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 10.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 11.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 12.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 13.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 14.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 15.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 16.
  • Prakses atskaite 'Gaisa temperatūra - mainība un dinamika', 17.
Darba fragmentsAizvērt

3. SECINĀJUMI
Visā pasaulē ir vērojamas klimata izmaiņas. Visbūtiskakās izmaiņas ir notikušas Zemes polu reģionos. Klimata sistēmas sasilšana ietekmē visu dzīvo dabu, un tāpēc cieš arī cilvēki. Karstuma viļņu dēļ cilvēkiem ir veselības problēmas, kā arī nokrišņu un temperatūras palielināšanās ietekmē ražu. Svarīgi, ka klimata izmaiņas ietekmē visu notiekošo uz pasaules un ir globālā problēma, ko steidzami ir jārisina.
Ja SEG atmosfērā turpinās palielināties, tad līdz 2100.g. vidējā pasaules temperatūra var pieaugt par 4-8°C, kas nestu milzīgas pārmaiņas uz visas planētas.
Pēc prognozēm, Latvijā pieaugs ne tikai temperatūra, bet arī nokrišņu skaits. Izmaiņas ietekmēs Baltijas jūrā dzīvojošo sugu izplatību, barības ķēdes un dzīves ciklus.
Salīdzinot Latvijas un Polijas klimatu, tika konstatēts, ka abās valstīs ir diezgan līdzīgs klimats, jo tās atrodas vienu un to pašu gaisa masu ietekmē. Polijā vidējie klimatiskie rādītāji ir augstāki, jo tā atrodas vairāk uz dienvidiem un tai ir savādāks reljefs. Ir jāņēm vērā arī to, ka Polija ir gandrīz 5 reizes lielāka par Latviju.
Salīdzinot Ventspils un Dobeles MNS un klimatiskos rādītājus, vairākkārt tika konstatēts, ka klimats Ventspilī ir siltāks nekā Dobelē, jo ir būtiski cik tālu pilsēta atrodas no jūras.
Visa praktiskā darba garumā tika konstatēts, ka jūras klimats un gaisa masas ļoti ietekmē klimatiskos rādītājus. Jo tuvak jūrai, jo mazākas ir temperatūras svārstības.

Atlants