II pasaules karš kļuva par izšķirošo faktoru, kas veicināja ASV kļūšanu par pasaules mēroga lielvalsti. Pēc uzvaras II pasaules karā sākās domstarpības starp Antihitleriskās koalīcijas valstīm, PSRS šajā konfliktā piederēja iniciatīva, jo tā centās uzspiest savu modeli citām Eiropas valstīm, atbalstīja varmācīgu komunistu diktatūras nodibināšanu Sarkanās armijas atbrīvotajās (un vienlaicīgi okupētajās) Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs, ko neizbēgami pavadīja arī terors pret opozīciju, un neslēpa savu gatavību varmācīgi izplatīt savu ideoloģiju un valsts pārvaldes modeli arī tālāk pasaulē, kur vien tas būs iespējams. Vislabāk PSRS ārpolitisko nostāju raksturo tās vadītāja J. V. Staļina vārdi: „Šis karš atšķiras no pagātnē notikušajiem; ikviens, kurš okupē kādu teritoriju, uzspiež tai savu sociālo sistēmu. Ikviens uzspiež savu sistēmu tik tālu, cik tālu spēj aiziet tā armija. Citādi nav iespējams.” …
