Manā skatījumā diezgan kaitinoša ir nemitīgā Dieva pieminēšana un visu notikumu, parādību un pasaules uzbūves attiecināšana uz to, ka tā ir tikai un vienīgi Dieva griba. Es pats pilnīgi noteikti uzskatu, ka liela daļa no tā, kas ir mums visapkārt, ir pārāk sarežģīta un neizskaidrojama savā uzbūvē, un noteikti ir jābūt kādam augstākam spēkam, kas pār to visu valda. Taču to nav nepieciešams propagandēt tik ļoti lielā mērā, kā tas ir redzams gan „Augstas gudrības grāmatā”, gan arī citos G.F. Stendera darbos. Es to noteikti uzskatu par darba kvalitāti mazinošu faktoru. Bet šeit jau atkal izpaužas subjektivitāte- tagad ir gandrīz neiespējami novērtēt to, kas ir un nav bijis noderīgs cilvēkiem pāris gadsimtus senā pagātnē. Ir zināms, ka agrāk dievbijībai un garīgajai pasaulei bija daudz lielāka nozīme. Pašlaik galvenās vērtībās ir fiziskās un materiālās, un tas noteikti var būt viens no iemesliem, kādēļ es nespēju pieņemt nepārtraukto reliģiozitāti, kas caurstrāvo šo grāmatu un arī pašu autoru.
„Augstas gudrības grāmatu” mūsdienās izmantot tādiem pašiem mērķiem, kādiem tā bija paredzēta pirmsākumos, noteikti nebūs īpaši noderīgi, jo laiks ir izmainījis ļoti daudz ko.
…
