Ārzemju praktikā ar ekoloģisko katastrofu apdrošināšanu saprot potenciāli bīstamo objektu īpašnieku atbildības apdrošināšanu gadījumos, kad pret viņiem tiek celta prasība no trešo pesonu puses sakarā ar tehnoloģisku avāriju vai katastrofu. Konkrētāk tas nozīmē visaptverošu atbildību gadījumā, ja nodarīts kautējums cita mantai , apkārtējai videi vai trešo personu īpašumam. Apdrošinātājs atlīdzinās zaudējumus kas noticis juridiskām vai fiziskām personām gadījumos kad katīgās vielas iedarbojas uzcolvēkim vai vidi un dabu, gaisu, ūdeni vai ūdenskrātuves. Apdrošināti tiek nekustamā īpašuma zaudējumi, kas izriet no konkrētās avārijas seku likvidēšanas procesa gaitā, kā arī uz ražošanas tehniku un saimnieciskās darbības traucējumiem un tiesības lietot ūdens transportu.
Sava īpašuma apdrošiāšana, kas saitīta ar ekoliģisko piesārņojumu, radās ap 1960. Gadiem, kad apdrošināsānas polises bija virzītas uz avāriju un citiem neparedzētiem gadījumiem, kas saucās kā “gadījums, kad notiek ilgstoša un atkārtota iedarbība, kuras rezultātā notiek personas vai īpašuma bojājums un tas ir noticis negadījuma vai neapzinātas rīcības rezultātā”. Sīs polises faktiski bila kā licenze kādas noplūdes vai cita veida katastrofas gadījumā.…
