Literatūra 19.gadsimta otrajā pusē

Reālisms
Literatūrā reālisms rodams jau folklorā un antīkajā literatūrā (mākslā). Mitoloģiskais pasaules uzskats antīkajiem rakstniekiem tomēr neļāva atklāt reālās īstenības cēloņsakarības, dziļāku raksturu individualizāciju. Tipisku raksturu un tipisku apstākļu izveidi, atklājot konkrētu sabiedrības attīstības gaitu un tās likumības, reālisma literatūra spēja īstenot, sākot ar 19. gs. 2. pusi, kad par aukstāko reālisma pakāpi kļuva kritizētājs reālisms.
Reinis Kaudzīte
Reinis Kaudzīte dzimis 1839. gada 12. maijā Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta "Madaros", skolu nav apmeklējis. No 17 gadu vecuma dreijājis vērpjamos ratiņus un vedis uz tirgu pārdot. 1867. gadā kļuvis par "Kalna Kaibēnu" pagastskolas ēkas pārvaldnieku un skolotāju, mācījis ģeogrāfiju un ticības mācību. Vairākos rakstos aizstāvējis latviešu zemnieku un latviešu valodas tiesības, vērsies pret vācu mācītāju tieksmēm uzkundzēties latviešu tautai par tās "dabiskajiem vadoņiem" .
Naturālisms
Kā savā ziņā radikāls reālisma novirziens 19.gs. otrajā pusē izveidojās naturālisms. Naturālisma pamatā bija Čārlza Darvina evolūcijas teorija, kā arī Ogista Konta pozitīvisma filozofija un Ipolita Tēna pozitīvismā balstītie literatūrteorētiskie uzskati. Naturālisti uzskatīja, ka cilvēka raksturu, uzvedību vislielākajā mērā nosaka dabas likumi, iedzimtība, laikmets, vide. Naturālismam nereti raksturīga arī negatīvā estētika.Naturālisma iezīmes rodamas jau brāļu Gonkūru un Gistava Flobēra darbos. Pazīstamākie naturālisti ir francūzis Emīls Zolā , vācietis Arno Holc, zviedrs Augusts Strindbergs. Naturālisma iezīmes tiek saskatītas arī izcilā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena darbos.…