2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Galvojuma jēdziens, subjekti, veidi, forma | 4 |
| 2. | Galvinieka pienākumi, tiesības pret kreditoru un galveno parādnieku | 12 |
| 3. | Galvojuma izbeigšanās | 16 |
| Secinājumi | 19 | |
| Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 21 |
Secinājumi
Izanalizējot LR AT Senāta Civillietu departamenta judikatūru attiecībā uz galvojuma līgumu, konstatēju šādas būtiskākās problēmas normatīvo aktu interpretācijā:
1) Civillikuma 1712.pants paredz, ka galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku. Lai arī komercsabiedrības izslēgšana no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu, ir notikums, kas izbeidz tiesību subjektu un līdz ar to, neesot tiesību un saistību pārņēmējam, izbeidz arī tā saistības, Senāta ieskatā, ja līguma parakstītājs kā fiziska persona uzņemās saistības kā pats parādnieks atbildēt pārdevējam ar visu savu kustamo un nekustamo īpašumu, kas segtu pamatparādu, soda naudu un līgumsodu, tas tomēr nav uzskatāms par notikumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1712.pantu izbeidz galvojumu.
2) Strīdos, par to, vai persona, kas paraksta līgumu darbojas savā vai komercsabiedrības vārdā, Senāta judikatūrā atzīts, ka gadījumos, kad persona vienlaicīgi darbojas gan savā vārdā, gan arī citas personas (komercsabiedrības) vārdā, pietiek tikai ar vienu šīs personas parakstu attiecīgajā tiesiskajā darījumā.
3) Galvojuma līguma iekļaušana citā rakstveidā izteiktā līgumā neietekmē galvojuma spēkā esamību un nav pretrunā ar Civillikuma 1695.panta prasībām. Līgumā var iekļaut punktu, ka persona, kas paraksta šo līgumu izplatītāja vārdā, piekrīt šī līguma noteikumiem, kā arī uzņemas atbildību par šā līguma noteikumu izpildi kā pats izplatītājs. Senāts atzīst, ka paraksts ir darījuma dalībnieka gribas apliecinājums, pēc kura spriež par to, vai darījums ir noticis vai nav. Saskaņā ar Civillikuma 1492. pantu rakstisku darījumu aktus var sastādīt tādā formā, kā katrs vēlas. Līdz ar to tipveida līguma formas neievērošana nevar radīt līguma spēkā neesamību vienīgi formālu apsvērumu dēļ.
…
Galvojums ir plaši izplatīts un efektīvs saistību pastiprinājuma veids, ko pielieto gan kreditēšanas attiecībās, gan sadzīves darījumos. Vēsturiski galvojums veidojies kā personiska atbildība (atbildēt ar savu galvu, likt galvu ķīlā), mūsdienu apstākļos tas izpaužas kā trešās personas mantiska saistība atbildēt kreditoram par parādnieka saistību. Respektīvi – izpildīt to viņa vietā, ar iespēju pēc tam regresa kārtībā atprasīt no parādnieka to, kas viņa vietā dots saistības izpildījumam. Kad ekonomiskā situācija valstī ir laba, un kredītņēmēji ir maksātspējīgi, problēmu ar galvojuma līguma sekām nav nekādu. Savukārt pašreizējais ekonomiskais stāvoklis Latvijā ir ļoti slikts, daudziem iedzīvotājiem, kas „labajos laikos” paņēma kredītus, samazinājās ienākumi vai tie zaudēja darbu un vairs nespēj nomaksāt kredītus. Un brīdī, kad kredītņēmējs vairs nespēj nomaksāt parādus, problēmas sākās galvotājam, kurš nebija gaidījis šādu pavērsienu un parādnieks „labo laiku” solījumu maksāt kredītu pie jebkuriem apstākļiem ir aizmirsis, jo galvotāju tagad saista tikai un vienīgi galvojuma līgums, ko galvotājs, iespējams, vieglprātīgi un nepārdomājot galvojuma līguma sekas, piekrita parakstīt. Autores mērķis ir, izmantojot dažādus materiālus, apskatīt galvojuma līguma jēdzienu, tā iespējamos subjektus, galvojuma līguma veidus un iespējamās formas. Uzdevums ir noskaidrot galvinieka pienākumus, tiesības pret kreditoru un galveno parādnieku, kā arī izpētīt LR AT Senāta Civillietu departamenta judikatūru attiecībā uz galvojuma līgumu un atrast būtiskākās problēmas normatīvo aktu interpretācijā. Šā darba veikšanai autore izmantoja juridisko literatūru, normatīvos aktus, judikatūru un interneta resursus. Zinātniskās pētniecības metodes darbā tiek izmantotas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus. Darbā pamatā tiek pielietota uzziņas avotu teorētiskā analīze un analītiski pētnieciskā metode. Darbs sastāv no titullapas, 3 nodaļām, 22 lapām, ievada, secinājumiem, izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksta.
