Aptauju vēlams izmantot gadījumos, kad mainīgie lielumi skaidri nosakāmi, vadoties pēc iegūtajām atbildēm. Tā nav piemērota emociju, vērtību un cerību noskaidrošanai. Aptauja ir ļoti noderīga, kad nepieciešams ļoti liels respondentu skaits, vai arī tie atrodas ģeogrāfiski ļoti tālu viens no otra. Aptauju var izmantot gan kvantitatīvo datu iegūšanai, gan kvalitatīvo. Aptauja var tikt veikta kā intervija – aci pret aci, pētnieks uzdod savus jautājumus tieši respondentam un pieraksta viņa atbildes, taču tas ir laikietilpīgi un dārgi, jo daudz jāiegulda intervētāja nokļūšanai pie intervējamiem cilvēkiem. Kā otro veidu var minēt telefoniskās aptaujas. Tās ir lētākas par intervijām un daudz ātrākas. Tā kā telefoniskās aptaujas anonimitāte ir lielāka kā intervijās, ir lielāka iespējamība iegūt godīgas atbildes daudzās izpētes sfērās. Pluss ir arī tas, ka pētniekam iepriekš nav jāparedz aptaujājamā valoda, kā tas būtu jādara anketu gadījumā. Taču telefoniskai intervijai ir ierobežots laiks. Tai nekādā gadījumā nevajadzētu pārsniegt 20 minūtes.4
Intervijas dod intervētājam elastības pakāpi, kas nav iespējama aptaujās. Intervijas parasti tiek iedalītas 3 līmeņos – nestandartizēta, neieplānoti standartizēta, ieplānoti standartizēta. Nestandartizētas intervijas jautājumu attīstības laikā intervētājs pēta tēmu kopā ar respondentu. Neieplānoti standartizētā intervijā tēmas ir šaurākas un specifiskie jautājumi tiek uzdoti visiem respondentiem.
…
