Nogāžu erozija var būt gan plakaniska, gan lineārā.
Nogāžu plaknes erozija aptuveni vienādi aptver visu nogāzes virsu.
Gultnes eroziju iedala sānu erozijā un dziļuma erozijā.
Dziļuma erozija dominē relatīvi jaunās gultnēs, kuru garenprofils attiecībā pret erozijas bāzi nav nostabilizējies.
5.SLAIDS
Visvairāk redzam Vidzemes un Latgales rajonos, manuprāt tāpēc, ka tur visvairāk ir plaknes erozija, kura visvairāk sastopama viļņota vai pauguraina reljefa apstākļos.
Ūdens erozijas iedarbībai ir pakļauti aptuveni 115 milj. ha jeb astotā daļa no Eiropas kopējās sauszemes teritorijas, bet vēja erozijai – 42 milj. ha. -Jo īpaši erozija ir novērojama Vidusjūras reģionā, kad ilgstoša sausuma periodam seko spēcīgas lietusgāzes
6.SLAIDS
Kādēļ ir jācinās pret ūdens eroziju?
-Erozija noārda augsni ievērojami ātrāk nekā tā spēj atjaunoties. Augsnes virskārtas nonešana vai noskalošana samazina augsnes auglību, tādējādi samazinot arī ražu. Pārvietotās augsnes masas veicina arī ūdensceļu piesārņošanu un aizsērēšanu
…
