Pēc LR atbrīvošanas no boļševikiem vācieši tomēr pilnībā neatjaunoja Latvijas brīvvalstī pastāvošās tiesības. Tomēr visumā mūsu zeme uz neilgu laiku atkal atgriezās pie agrākās tiesiskās aprites, protams ar tiem ierobežojumiem, kas tika pakļauti nacistiskā režīma ideoloģiskajām nostādnēm.
Mazliet vairāk kā viens gads bija nepieciešams okupācijas varai, lai spētu deklarēt oficiāli kādas tiesiskās attiecības pastāv Latvijā. Tikai 1942.gada 13.jūnijā tika pieņemti noteikumi ’’ Par Latvijas ģenerālapgabalā spēkā esošām tiesībām un par rīcību ar spriedumiem un lēmumiem.’’ Noteikumi stājās spēkā 1941.gada 1.jūlijā. Saskaņā ar tiem Latvijas ģenerālapgabalā no 1941.gada 2.jūlija spēkā bija tiesību normas, kuras tika pieņemtas Latvijas brīvvalstī līdz 1940.gada 17.jūnijam:
1.Ciktāl tas nerunāja pretī Vācijas valsts pārvaldei un interesēm un,
2.Ja tās nav grozītas vai atceltas pēc 1941.gada 1.jūlija, vai arī nav noteikts kas cits.
Oficiālu apstiprinājumu spēkā esamībai ieguva arī Austrumu reihsministra un viņam pakļauto iestāžu vai viņu pilnvarojumā izdotās normas un militāro iestāžu rīkojumi civilās pārvaldes uzdevumu robežās.
Vienlaikus spēkus zaudēja tiesību matērija, kas tika attiecināta uz Latviju laika posmā no 1940.gada 18.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam, tas ir, padomju laikā. Tiesa gan, tika norādīts, ka šie noteikumi neattiecas uz nacionalizēto īpašumu denacionalizāciju un tā notiks pakāpeniski, ievērojot Vācijas valsts intereses. …
