Kopš sendienām cilvēks nespēj pretoties uguns burvības mirdzumam un noslēpumainā spožuma valdzinājumam. Pie kamīna pavadītie brīži dod garīgu un fizisku atslodzi. Kamīna liesmas starojums silda ne tikai telpu, bet arī dvēseli.
Kamīna pirmsākumi meklējami gadu tūkstošiem senā pagātnē, kad pirmatnējie cilvēki, šķeļot akmeni pret akmeni, radīja pirmo uguns dzirksteli, tādejādi radās vaļējs ugunskurs. Lai ugunskuru ierobežotu, ap to lika akmeņus. Ugunskurā varēja cept un vārīt. No tiem senajiem laikiem divi jēdzieni – cilvēks un uguns – ir nešķirami.
Tikko cilvēks sāka apzināties, cik daudz labuma var gūt no uguns, viņš sāka to pielūgt, tādejādi uguns kļuva arī par dievības kultu.
Nemitīgi pilnveidojoties, kamīns sasniedza mūsdienu veidolu, kas bagātina interjeru, dizainu un nodrošina plašas iespējas gatavot azaidu.…
