4. Saules meitu būtības meklējumi.
a. Dabas substrāta nozīme Saules meitu izcelsmē.
Dabas pārdzīvojuma bāze nav droši nosakāma. Ausīra – rīta blāzma. Sens slānis, etimoloģiski sakrīt ar citām indoeiropiešu valodām (vārds ausma). Saules meitas varētu būt Rigvēdās aprakstītās usas, bet tas ir pretrunīgi un nesekmīgi pierādījumi. Varbūt tas ir vienkārši dzejisks izteiksmes produkts – ja Saule ir jauna, viņai ir māte, ja jauna – jābūt meitām. Saules meitas varētu būt pārtikusi latviešu saimniece dievu krāšņumā, un ja šāds ir Saules meitas saturs, tad šī parādība ir sekundāra.
Lietuviešiem – Saule kā meita minēta tikai 1 dziesmā(kā jaunava), un kā tēvs – Dievs. Ja meitas lomā Saule saistīta ar aušanu, tad tās tēva lomā – Mēness.
Sens indoeiropiešu mantojums, jo vārds aizgūts no vācu valodas; senāk varēja būt ausma, dieve dukryte. Saules meitas dabas substrāts ir ausma, kā personificētas būtnes. Saules meitas un Dieva dēli nebija kults. Auseklis dēvēts folklorā par rīta zvaigzni; tad sanāk saspēle ar Saules meitām. Savukārt lietuviešiem rīta un vakara zvaigzne ir sieviešu dzimtē, respektīvi, sanāk, ka tās abas ir pielīdzināmas pašām Saules meitām.
…
