-
Arodbiedrības - darbinieku pārstāvji
Toms Šūmanis kā vienu no galvenajām problēmām saistībā ar arodbiedrības piekrišanu atzīst to, ka arodbiedrībām nav pienākums motivēt savu atteikumu un praksē redzams, ka arodbiedrības šo iespēju aktīvi izmanto, ko apstiprina arī tiesu prakse (2011.gada 8.jūnija Augstākās tiesas spriedums lietā Nr.SKC-879). Problēmu padziļina apstāklis, ka likums neparedz darba devējam iespēju prasīt no arodbiedrības kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību gadījumā, ja tiesa vēlāk konstatē, ka arodbiedrības atteikums ir bijis nepamatots (Darba tiesības – vai virzāmies uz sabalansētām darba devēju un darbinieku interesēm? – Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr.46).
Kā norāda SDO Apvienošanās brīvības komiteja, konsultēšanās ar darbinieku un darba pārstāvju organizācijām palīdz saglabāt sociālo mieru valstī. Īpaši svarīgi ir nodrošināt pilnīgu un atklātu konsultēšanos ar arodbiedrībām par jebkuru jautājumu vai ierosināto tiesību aktu, kuri skar arodbiedrību tiesības. Ir būtiski veikt konsultēšanos ar darbinieku un darba devēju pārstāvju organizācijām sagatavojot un piemērojot tiesību aktus, kas skar šo pušu intereses, tātad saistībā ar sociāli ekonomiskajiem jautājumiem. Konsultācijām jābūt godprātīgām, saglabājot pušu uzticību un savstarpējo cieņu, ievērojot nosacījumu, ka pusēm ir pietiekošs laiks izteikt viedokļus un apspriest tos ar mērķi panākt kompromisu.
…
Latvijas Republikas Sarversmē 108.pantā garantēto valsts aizsardzību arodbiedrību brīvībai tālāk konkretizē citi normatīvie akti. Darba likums pie darba tiesību sistēmas pamatprincipiem 8.pantā ir noteicis arī darbinieku un darba devēju tiesības brīvi apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses. Jautājumu darba intervijā pratendentam par piederību pie darbinieku arodbiedrības Darba likums atzīst par diskriminējošu (33.panta otrā daļa).