Cilvēktiesības ārpolitikas uzmanības centrā
Ja ir kāda cīņa, kurā Eiropas Parlaments iesaistījies
jau izsenis, tad tā ir cīņa par cilvēktiesību aizstāvību
un veicināšanu Eiropas Savienībā un arī ārpus tās.
Pateicoties deputātiem, kas ir galvenais tās
virzītājspēks, cilvēktiesības atrodas Eiropas Savienības
ārpolitikas uzmanības centrā.
Gadu desmitus Eiropas Parlamenta deputāti ir cīnījušies par to, lai cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana atrastos Eiropas Savienības ārpolitikas uzmanības centrā. Šīs prasības atspoguļojas Māstrihtas un Amsterdamas līgumos, kas veido tiesisko bāzi šā mērķa īstenošanai. Turklāt tieši Parlaments izveidoja pozīciju budžetā, kas ļauj ES finansēt projektus ļoti dažādās jomās, piemēram, civilajā izglītībā, neatkarīgu masu mēdiju attīstībā, vardarbības pret sievietēm novēršanā, kārtību sargājošo dienestu apmācībā u.c.
Parlaments panāca, lai līgumos, ko ES slēdz ar trešajām valstīm, sistemātiski tiktu iekļautas klauzulas par cilvēktiesībām.
Līgumu ieviešanu var apturēt, ja trešā valsts pārkāpj cilvēktiesības.
Šī politika pakāpeniski attīstījās 1990.gados, no 1995.gada kļūstot par principu. Apmēram trīsdesmit līgumi, kas noslēgti pirms 1995. gada, un aptuveni divdesmit līgumi, kas ieviesti pēc tam, ietver šādus nosacījumus.…
