Psihodinamiskie modeļi balstās uz Freida un viņu sekotāju darbiem, kā arī uz viņu darbu turpmāko attīstību. Šos modeļus sauca par psihodinamiskajiem tāpēc, ka to pamatā esošā teorija pieņem, ka izturēšanās rodas no kustības un cilvēka prāta mijiedarbības un arī tāpēc, ka tā uzsver veidu, kādā prāts stimulē izturēšanos, un to, ka tie abi: gan prāts, gan izturēšanās ietekmējās un arī paši ietekmē personas sociālo vidi.
Psihodinamiskās teorijas izpratne ir priekšnoteikums citu sociālā darba teoriju izpratnei.
Mūsdienu psihoanalīzes teorija ir attālinājusies no idejas par dziņām kā galvenajām izturēšanās ietekmētājām (Lovenšteins, 1985.g.), tā ir kļuvusi vairāk sociāla nekā bioloģiska. Tas noticis ego psiholoģijas ietekmē.
Psihoanalīzes lomas novērtēšana sociālajā darbā parādīja, ka daudzās valstīs ir attīstīti dažādi šīs domas virzieni. Ego psiholoģijā, piemēram, ir bijis daudz vairāk ietekmes ASV, bet objektu saistības teorijai ir bijuši divi atšķirīgi virzieni.…
