Aizmugurējā stūres lāpstiņa bija savienota ar stūri, kas uzlaboja vadītspēju. Vēlāk sāka taisīt lielākus kuģus, kurus nosauca par karakām, kuriem bija raksturīgi ļoti augsts priekšgals un pakaļgals. Un vēl vēlāk būvēja galodas – ļoti lieli kuģi.
Dzīves apstākļi uz kuģiem nebija tie labvēlīgākie. Lielākoties jūras braucēji bija dzērāji. Vienīgais ēdiens kas bija, bija sausiņi un žāvēta vai vītināta gaļa, jo tā nebojājās tik ātri. Un dzēra viņi nevis ūdeni, bet vīnu. Zemo uzturvērtību dēļ braucēji bieži slimoja un pieauga mirstība līdz pat 80%. Galvenā slimība, ar ko slimoja, bija cinga, taču to bija arī viegli izārstēt. Cilvēki uzskatīja, ka, braucot jūrā, cilvēki saslima sliktā jūras gaisa dēļ. Tā kā kuģi nebija hermētiski noslēgti, ēdiens bieži vien kļuva mitrs un viegli bojājās. Ēdiena dēļ cilvēki kļuva īgni un biežāk izcēlās dumpji, bet, lai to novērstu braucējiem deva papildus dzert vīnu.
Lielos ģeogrāfiskos atklājumu priekšnoteikums bija dzīvesveida pārmaiņas un pieprasījums pēc kaut kā jauna, kas nebija pieejams dzīvesvietā, piemēram, garšvielas. Lielos ģeogrāfiskos atklājumus veicināja arī kuģošanas rīku, piemēram, kartogrāfijas un kompasa, izgudrošana un attīstība, kas ļāva kuģot precīzāk. Visbeidzot, kuģu attīstība, tiem kļūstot piemērotākiem un stabilākiem gariem un ilgstošiem pārbraucieniem, arī bija svarīgs Lielo ģeogrāfisko atklājumu priekšnosacījums.
…
